Ar laiku ir kā ķerot sniegpārsliņas.
Gaidi, ieraugi un ķer!
Vairs nav.
Auksts ūdens.
Kur palika?
Ar laiku ir kā ķerot sniegpārsliņas.
Tas mainās, pieņem citas formas:
BŪS pārvēršas par IR
pirms paspēj pateikt IR jau BIJA
Kas bija?
Tikko sniga un nu jau līst.
Vai sniegs un ūdens ir viens un tas pats?
Vai sniegs ir ūdens jaunībā?
Un tad, tad migla... vai migla ir ūdens vecmāmiņa?
Vai ūdens joprojām ir ūdens pat ja sasalis?
Vai tvaiks ilgojas pēc sasaluma laikiem?
Vai tvaiks un migla ir māsas? Kas bija?
Kur ir?
Nē, ar laiku nav kā ar sniegpārsliņām.
Kā tad ir?
Kas ir?
Bija.
Esmu dzejniece. Pati sevi atzīstu par tādu, jo man mana dzeja patīk. Citu dzejnieku dzeja ne pārāk- nesaprotu. Dažkārt arī slinkums lasīt- par garu. Ja nepatīk lasīt citu dzejnieku dzeju vai drīkstu tādu rakstīt? Cik cilvēkiem ir jāsaka "patīk ", lai cilvēks kļūtu par pilnvērtīgu dzejnieku? Cik cilvēkiem jāizlasa šis raksts, lai es kļūtu par rakstnieci? Pārāk daudz jautājumu. Tos neuzdodu, jo gribu atbilst noteiktumiem. Gribu atrast noteikumus, lai varētu pierādīt, ka tie ir bezjēdzīgi. Mani neinteresē dzeja.
Lūdzu, lūdzu, iedod man noteikumus,
Lai varu pierādīt, ka tie ir trulinoši.
Jā, tie ir vilinoši, jo ar tiem ir ērti un droši.
Es negribu Tev nodarīt pāri,
Gribu parādīt, ka noteikumi nav spēkā esoši.
Vai ūdenim ir noteikumi?
Vai koks augot domā par to kādi ir citi koki?
Vai ozols kādreiz ir gribējis līdzināties priedei?
Padod noteikumus!
Kur tie ir?
Bija.
Kas bija?
Vai es varu būt dzejniece, ja nemāku lasīt? Vai akls cilvēks drīkst rakstīt dzeju? Ja manus vārdus pieraksta kāds cits- vai tā joprojām ir dzeja? Un kurš parakstīsies zem rindām- es vai tas kurš pieraksta? Pierakstītājs arī velta sevi, lai dzeja nāktu pasaulē. Kas beigās ir svarīgi- dzeja, pierakstītājs vai autors? Kas Tev ir svarīgi?
Klau, man ir ideja!
Kā būtu, ja ar laiku būtu tāpat kā ar sniegpārsliņām? Iedomājies- noķer un vairs nav!
Kur?
Kas bija?
.
.
.
Wow, Tu vēl te? LIKE! (:
Commentaires