Kad tev ir mērķis, tad tu zini uz kurieni ej. Tu sēdi tumšos vakaros un raksti stratēģijas. Domā, zīmē un sapņo. Tu domās zīmē karti. Tu esi jaunatklājējs. Tu esi Kristofers Kolumbs, kurš dodas atklāt jaunu ceļu uz Indiju. Tavā kartē ir zināmi pāris tuvākie punkti, bet lielākā daļa ir tukša, tumša, nezināma un miglā tīta. Tu centies paredzēt cik daudz pārtikas krājumu, apkalpes locekļu, zelta, ložu un ieroču tev būs nepieciešams. Tu aizrautīgi stāsti saviem draugiem, ģimenei un svešiniekiem par ideju- jaunu ceļu uz Indiju un viņi sadalās trīs frontēs- atrunātāji/pieredzējušie, klusētāji un fanu klubs.
Atrunātāji, jeb pieredzējušie parasti ir tie, kuri ir vīlušies sevī. Viņi vienmēr zinās kādu, kurš ir mēģinājis atklāt kontinentu un tas neizdevās. Atrunātājs ar skaudību skatās uz jebkuru, kuram veicas labāk un teiks, ka tikai mēģina tevi pasargāt, bet no kā gan tev būtu jābaidās? Kas ir ļaunākais, kas ar tevi varētu notikt? Kauns? Ja tu patiesi būsi sekojis savai sirdsbalsij kaunam nevajadzētu apciemot tevi. Nāve? ..tā piemeklēs mūs visus. Ja tev ir bail tas nozīmē, ka tu esi sagatavojies darīt ko drosmīgu. Atrunātāji ir tavs virzītājspēks.
Klusētāji ir tie, kuri tev novēlēs veiksmi pat tad, ja domās, ka projekts ir nolemts neveiksmei. Viņi būs tev blakus. Klusētāji neizdarīs pārsteidzīgus secinājumus par nākotni, bet novēros no malas un vajadzības gadījumā tev palīdzēs.
Fanu klubs vienmēr tevi atbalstīs un priecāsies par katru tavu veiksmi un jutīs līdzi neveiksmēm. Vienmēr. Un tomēr, tev jāatceras, ka viņi tevi atbalstīs tik ilgi kamēr vinnēsi. Ja zaudēsi vairākās reizes pēc kārtas viņi vienkārši sāks fanot par kādu citu.
Vienmēr, kad tev ir mērķis parādās šķēršļi. Šķēršļi var būt dažādi- gan fiziski gan tie, kas ir mūsu galvās. Es iedomājos, ka dzīve ir kaut kas līdzīgs datorspēlei. Tu ieslēdz ierīci un tad tā tev piedāvā izvēlēties izskatu, līdzi iedoto atribūtiku, zināšanas, komandu un scenāriju. Mirklī, kad piespied pogu ENTER tu piedzimsti. Esi sveiks uz planētas ZEME, draudziņ! Tev ir uzdevumi, kuri jāizpilda un tad, kad ej pareizā virzienā parādās visvairāk "briesmoņu" kurus uzvarēt. Jo vairāk briesmoņu, jo tu esi tuvāk līmeņa izpildei. Ja nav neviena kuru uzvarēt, tu ej nepareizā virzienā. Cik līmeņu jāiziet izvēlies tu pats, kad uzstādi spēles parametrus. Jā, zinu, cilvēki saka: "ja tas ir tavs ceļš, visam jānotiek viegli" - liela daļa cilvēku uzreiz iedomājas, ka viegli ir tas pats, kas vienkārši. " Angļu valodā vieglāk saprast atšķirību. "EASY" un "SIMPLE". Nav easy- ir simple.
“Meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”.
Ir jāveic darbības gan reālas kustības, gan domformas veidā. Esi sveicināts uz planētas Zeme, draudziņ! Tajā mirklī, kad sāc spēli tu vairāk neesi novērotājs no malas, kā tas ir tad, kad spēlējam datorspēles. Tu esi varonis. Tu esi iekšā spēlē. Tu neapzinies, ka esi spēlē un tas ir normāli. Man patīk domāt, ka mūsu senči mums palīdz ar skatu no malas, kā saka- dod hintus, padomus. Kolēģis dalījās ar savu pieredzi ar DMT (dabiska triptamīna grupas viela. DMT nelielās devās veidojas ne vien augu, bet arī cilvēku un citu zīdītāju vielmaiņas procesos no aminoskābes triptofāna. Dabiskā DMT funkcija cilvēka organismā joprojām ir neskaidra, tomēr tiek pieļauts, ka DMT darbojas kā neiromediators un tam var būt nozīmīga loma sapņu veidošanā, pirmsnāves pieredzē, dažādās reliģiskās un mistiskās vīzijās. Tiek dēvēta arī par "Dievu Narkotiku"). Viņš pēkšņi tika uznests augšā, kādā bezgalīgi baltā telpā, kur ir daudz mazi cilvēciņi. Viņi zīmē shēmas, analizē, domā un prāto kā viņam vajadzēja uzvesties attiecīgajā situācijā un kur tas būtu viņu aizvedis tālāk. Interesanti, vai ne ? Noteikti ir vēl daudz līdzīgu piemēru un nē, es nesaku, ka tā noteikti ir, bet tomēŗ... tev ir mērķis, kurš jāsasniedz un tikai retais zin mērķi.
Tu tici liktenim? Kā tev liekas vai varam to ietekmēt? Manuprāt, mācības ir vienas, bet dekorācijas atšķiras. To kāds būs skatuves iekārtojums izvēlamies mēs paši spēles laikā. Jā, mēs izvēlamies tagad. Vienīgā atšķirība ir dekorācijās. Tam vai tu raudi uz divriteņa vai Mersedesā nav būtiskas atšķirības, jo sāp vienādi. Prieks neatšķiras no tā, vai bankas kontā ir sešas vai viena nulle. Mācības ir vienas un tās ir neizbēgamas. Tās ir neatkarīgas no dekorācijām.
Ir reizes, kad notiek līdzīgu notikumu virkne un to pamanīt var tikai tad, ja meklē. Pamēģini! Uzvelc uz lapas līniju un saraksti uz tās savas dzīves lielos un mazos, labos un sliktos notikumus. Uzzīmē savas dzīves līdzšinējo scenāriju. Tas nav viegli, tas var aizņemt pat vairākas dienas, bet kad tas ir izdevies tu pamanīsi koralācijas. Tu redzēsi struktūru un pats sapratīs, kas jādara vai nav jādara, kas jāmaina vai jāapgūst. Kad redzi līdzīgu notikumu virkni tas nozīmē, ka joprojām neesi apguvis kādu mācību stundu. Šīs mācības mums jāpieņem un jāgaida arī tad, ja tas ir caur ērkšķiem. Zini? Tāpat kā ar Ziemassvētku dāvanām... kad biju maza meitene nesapratu kāpēc dāvina šampūnus, ziepes, zeķes un citas mājsaimniecības preces nevis lelles un saldumus. Protams, neko neteicu, bet nebiju pārāk priecīga. Tagad pēc ilgāka laika vairāk spēju novērtēt šādas dāvanas- lietderīgas, domāju, ka tāpat ir arī ar tevi, pareizi? Ir joks: " Kad tu pārstāj ticēt Ziemassvētku vecītim tu dāvanās saņem zeķes un apakšbikses." Tāpat arī ir ar dāvanām no augšas- no sākuma tu raudi un zākājies. Tev liekas, ka viss ir slikti, tu esi apvainojies uz pasauli, jo tā uzreiz nedod visu ko vēlies. Kāpēc citam ir un man nav? Es arī gribu! Tu esi sapūties kā mazs bērns, kuram mamma uzreiz nenopērk kāroto mantu. Pēc laika saproti, ka viss prasa pacietību- izrādās vari arī pats sakrāt no kabatas naudas un nopirkt divriteni. Vai arī tev tas nemaz nav nepieciešams. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka vari man izstāstīt stāstu no savas dzīves, kad likās, ka "viss ir slikti" un beigās izvērtās labāk kā iecerēts. Kad ne tikai ar prātu, bet arī sirdi saproti, ka viss notiek uz labu neatkarīgi no tā vai šobrīd tas ir patīkami vai nē arī bēdīgās mācības pieņem ar prieku. Te jau ir tā atslēga par kuru runā -" pieņem sāpes", tajā mirklī, kad tu tās pieņemsi tās pazudīs. Mans mūzikas skolotājs mēdza teikt:
Dzīve iet pa spirāli. Kad esi lejā vajag priecāties, jo tūliņ būsi augšā un kad esi augšā gatavojies- tūliņ būsi lejā".
Un jā, tas nav viegli- nav, bet jālaipo. Tie līmeņi ir jāiziet. Te nevar nošpikot kā skolā, te ir jāsaprot un jāapzinās. Pieņem bailes, ej pretī bailēm un būsi pārlikts nākamajā līmenī. Iespējams. Zini? Arī bailes ir dažādas. Ir cilvēki, kuriem ir bail klusēt, jo tad viņi būšot neredzami. Ir cilvēki kuriem bail no sevis tāpēc viņi ierušinās darbā līdz ausīm, lai tikai izbēgtu no vientulības. Ir cilvēki kuriem bail no visa mistiskā un nezināmā. Mums katram ir kaut kas no kā bail.
Jebkurā gadījumā, es tikai gribēju tev atgādināt ka tev ir uzdevums. Iespējams, ja Kolumba kungs būtu klausījies apkārtējo viedokļos mēs vēl ilgi nezinātu, ka ir vēl viens kontinents. Ja Nikola Tesla būtu apstājies pie pirmajām neveiksmēm, iespējams, mums joprojām nebūtu elektrības. Iespējams. Es nezinu. Varbūt viņi pārdzimtu tik ilgi kamēr atklātu un izgudrotu. Un ne jau mums katram ir jāatklāj Amerika vai jāmaina vēsture. Ir svarīgi, ka tu saproti, ka esi vajadzīgs un nepieciešams. Ir svarīgi, ka tici sev. Ir nozīmīgi tas, ka atceries- tev ir uzdevums. Visiem ir un visiem tas būs jāizpilda. Ja neizpildīsi šajā dzīvē tad nākamajā... no mācībām neizbēgt. Dekorācijas tu vari mainīt uzdevumus nē. Pats izvēlējies- pats izpildi. Veiksmes!
TM