Vakar sešas zosis pārlaidās pāri Akmens tiltam- tieši pirms manis, tik tuvu, ka, ja viena būtu piemiegusi ar aci- pamanītu. Tā atskārtu, ka ir rudens, rudens ir pilnbriedā.
Piemājas koku lapas nu grezno zemi un pavairo sētnieka darāmo darbu sarakstu. Sētnieku vēroju jau kādu laiku. Aiz loga ir kādi divi hektāri parka un viņš katru dienu izdara mazliet. Pirmo nedēļu grāba lapas, nākamo uzmanīgi vāc melnos miskastes maisos. Pie katra koka ir vidēji seši lielie miskastes maisi- seši maisi ar lapām. Seši maisi, kas kādreiz piederējaa kokam. Man rudens ir mirklis pirms nāves un divi mirkļi pirms atdzimšanas.
Latviešiem paveicies- mēs varam novērot četrus gadalaikus. Pavasari -atdzimšanu, Vasaru- dzīvi, Rudeni- miršanu un Ziemu- nāvi. Un, ja šādi paskatās uz dabas ritmiem, starp citu, mūsu šūnas pilnībā atjaunojas vid. 10 gadu laikā. Tātad katrus 10 gadus mums ir cits ķermenis. Tas nozīmē, ka arī mums iekšā ir četru gadalaiku ritms. Pasaules pulkstenis. Man ir tāda pārliecība, ka arī mūsu laiks šeit ir tikai viens no gadalaikiem, kas ir kāda lielāka pulksteņa gadalaiks un tas kāda lielāka un tā bezgalīgi... Klau, tu zini kas notiek kad pavērs spoguli pret spoguli ? Jā, bezgalīga spoguļu sērija...
Kā tu domā, vai kokam sāp kad lapas krīt? Vai tas skatās uz šiem melnajiem maisiem un žēlojas vējam par to, ka tas nopūtis visas viņa daļas vai arī ir pateicīgs ? Vai koks ar žēlabām pavada savas lapas, kad tās aizved mašīnā un visbeidzot, vai koks joprojām jūt lapas vai arī lapas tagad ir katra par sevi- kāds cits atdzimstošs organisms?
Jā, rudens. Laiks, kad vislabāk paskatīties uz sevi no malas. Laiks kad var izmest lieko- gan tieši gan pārnesti.
Man patīk uz lapiņas sarakstīt visas sev piemītošās pozitīvās īpašības, tās kuras sev gribētu un tās, no kurām gribētu atbrīvoties. Tad rūpīgi pārlasu sarakstu vai kaut kas nav aizmirsies. Ir sarežģīti aprakstīt iekšējās sajūtas. Tām īpašībām, kuras man patīk pasaku paldies un priecājos, ka tās man piemīt, bet nepatīkamās pavadu prom kā viesus- Paldies, bet nu laiks projām iet! Pozitīvi. Mierīgi. Protams, kā jau visās ballītēs ir tie viesi, kuri arī pēc trešā uzaicinājuma vēl grozās pie galda. Ko darīt? Sāc uzkopt! Viesi tev arī palīdzēs ( kā kurš patiesībā) un tad, kad viss būs tīrs un kārtīgs viņi aizies. Tālāk jau ir Tevis paša ziņā vai ielūgsi tos pašus viesus vai mazliet koriģēsi sarakstu.
Lai tev pozitīvs Veļu laiks un garda Mārtiņdienas (10.11.) zoss!
Līdz nākamajam rakstam.
TM