Bērnībā, pirms miega, likās ka kādā tumšākā stūrī sēž briesmonis, kurš kuru katru brīdi mani apēdīs. Briesmonis uzbruks tikai tad, ja tam paskatīsies acīs, tāpēc tā vietā, lai cīnītos ar to es ietuntulējos segā tā, lai paliek viena vienīga šķirbiņa, kur ievilkt gaisu un pamazām aizmigu. Gadiem ejot briesmoņi ir mainījušies, bet taktika ir tāda pati. Tā vietā, lai cīnītos ar briesmoni es satuntulējos ar darbu, piedzīvojumiem un pasaku grāmatām. Katram no mums ir savi briesmoņi un savs laiks tos uzvarēt. Jā, uzvarēt, jo citu variantu nav. Tie, kuri atsakās uzvarēt nodzeras vai kā citādi palaiž garām savu dzīvi. Esmu izlasījusi desmitiem grāmatu, kur gudri un viedi cilvēki stāsta kā jādzīvo. Izlasīt ir viens- pielietot praksē- otrs. Budisms māca, ka sāpes ir jāpieņem. Tajā mirklī, kad esi pieņēmis sāpes tās pāriet. Tajā momentā, kad pieņem to, ka sāpes tevi pavadīs visu atlikušo mūžu tās pāriet. Man ir sirdssāpes. Atkal. Katru gadu- jau trīs gadus pēc kārtas es tās pieņemu. Viņas pazūd un nākamajā gadā atkal atgriežas. Vienas un tās pašas sajūtas. No sākuma ir prieks un laime un tad atkal puņķi un asaras. Neuzskatu sevi par mazohisti. Kā gan var sevi tik ļoti mīlēt un pāri darīt vienlaicīgi? Ja tu zinātu cik ļoti gribētu sadusmoties uz šo vīrieti! Tik tiešām! Pat piespiežoties nesanāk… nespēju dusmoties uz kādu, kuram pateikti trīs maģiskie vārdi. Draudzene drosmīgi atnāca ciemos ar viņa bildi un saka: "še, tev šautriņas- met! Paliks labāk!" Es paņēmu šautriņu, taču izmest nespēju. “Ahh mīkstā, skaties- parādīšu kā tas jādara!” Viņa paņēma- iemeta un es kā dullā skrēju un raudot vilku ārā! Nolamāju draudzeni un sabruku tur pat uz vietas. Vājprāts! Metot viņam sāp man. Fiziski sāp. Tas ir normāli? Sen atpakaļ kāda zintniece man teica, ka pagājušajā dzīvē esmu bijis vīrietis un lauzis sirdis, tādēļ šajā dzīvē esmu sieviete, kurai lauzīs sirdi. Viņa arī teica, ka nomiršu 23 gadu vecumā… nezinu kam ticēt. Šāds teksts jau var strādāt uz jebkuru. Katram no mums ir bijusi lauzta sirds. Par spīti šīm egoistiskajām sāpēm joprojām turēšos pie sava- mīlestība ir skaista! Ahh, labāk izlasi kādu skaistu dzejoli par sirds sāpēm atradu!
Good morning, heartache, you ole gloomy sight
Good morning, heartache, thought we'd said goodbye last night
I turned and tossed until it seemed you had gone
But here you are with the dawn
Wish I'd forget you
but you're here to stay
It seems I met you
When my love went away
Now everyday I start by saying to you
Good morning, heartache, what's new?