Ar šo tinderi ilgi nečatojām- abi esam vienisprātis- mazāk čata- ātrāk satiekamies un saprotam kas un kā. Jāsaka, biju diezgan skeptiski noskaņota. Puisis pēc bildēm ir izskatīgs, strādā interesantu darbu, bet… kamēr sarakstījāmies vatsapā viņš man sūtīja balss ziņas, kuras īsti nenostrādāja par labu viņam. Kāpēc? Tāpēc, ka puse vārdu kurus viņš lieto ir angliski un puse latviski. Ja tu zinātu kā man tracina cilvēki, kuri nespēj vai domā, ka tas ir “kruta” iestarpināt angļu vārdus runājot latviski. Manuprāt, tas norāda uz latviešu vārdu krājumu neesamību jeb to, ka puisis galīgi nelasa grāmatas. Un es piekrītu vienai senai Zvaigzne ABC reklāmai: “Nekad neguli ar vīrieti, kuram mājās nav nevienas grāmatas!” Vēl arī viņš stresaini ieķiķinās ik pēc teikuma. Labi, satraucies laikam- nekas- vismaz nerausta valodu no stresa. Es viņam uzreiz uzrakstu, ka man nepatīk sazināties divās valodās vienlaicīgi un priecāšos, ja izmantosim tikai latviešu valodu. Re, te tev būs piemērs, pirmā balss ziņa, kurā viņš pacentās runāt tikai latviski:
aaa, čau, čau! Varēsi pārmaiņas pēc manu balsi dzirdēt, haha. Par cik jau iepriekš minēju, ka neesmu tas cilvēks, kas ir uz rakstīšanu tā vietā labāk kaut kādu kontaktu dabūt ar to cilvēku otru, haha. Nu vot, pastāsti kādās, ko pašlaik dari un saprotu, tev tāda diena kustībā ja? Vienā lielā kustībā ja ? Haha Kā tev ar brīvajiem laikiem? Kā tev uz vakarpusi liekās? Varbūt vēlies kaut ko varam sazīmēt? haha.
Tajā vakarā biju aizņemta un norunājām tikties citu dienu. Tikāmies pie Laimas pulksteņa. Viņš ieradās laicīgi- uzreiz apskāva un ierosināja doties pasēdēt kādā no terasēm. Man tajā dienā bija šis tas vēl jāizdara, tādēļ pirms tam izvadāju viņu līdzi uz Drogām un grāmatnīcu. Godīgi sakot, laba lieta tā grāmatnīca- manas aizdomas apstiprinājās- viņš nelasa. Viņš ir viģiks. Viņam ir darbs pie datora- kaut kas ar dizainu, un brīvajā laikā uztur kaut kādu mistisku platformu, kur citi viģiki viģiko un organizē turnīrus. No sākuma viņš liedzās- nē, datorspēles nespēlējot, bet sarunas laikā atklājās, ka tomēr spēlē. Sarunas mums bija vieglas- mums sakrīt pagātnes jeb bērnības izjūtas. Viņš ir lauku puisis- Rīgā dzīvojot vien tikai 9 mēnešus un darbs viņam patīk. Izrunājām savus nākotnes plānus un redzējumu un arī tas saskan. Man jau liekas, ka visiem, vismaz mana vecuma cilvēkiem, ir līdzīgi nākotnes plāni- līdz 30. sakārtot karjeru, ap 30 ģimene, tad māja un tad pensija. Tev arī tā ir?
Es labi pavadīju laiku, bet to vai mums būs vēl viens randiņš nevaru apsolīt. Neko sliktu viņš neizdarīja un neko iespaidīgu arī ne. Un nevajag jau… . Dzīvosim- redzēsim!