VIŅŠ: Sveicinàta
ELĪZA: Sveiks
VIŅŠ: Pràtoju ko uzrakstît, baigà “bomba” neleca àrà.
Vai Tev ir kàdi plàni rît vakaram? Labpràt pavakariñotu un parunàtu
ELĪZA: es labprat, bet man ritvakars jastrada, varam sestdien.
VIŅŠ: Var rîtvakar. Ar ko nodarbojies?
ELĪZA: stradaju viesnica, pats ?
VIŅŠ: logistika. Kur tu parasti dodies vakariñàs??
ELĪZA: parasti dodos uz virtuvi :D man patik gatavot ēst ;) labākais restorāns pilsētā. tu gatavo ?
VIŅŠ: Ooo, tas ir jauki. Łoti reti, parasti vèlu esmu màjàs. Ko Tev patîk šmorét?
ELĪZA: Dažādi. Pēdējā laikā pārbaudu sevi uz dažādiem kulinārijas brīnumiem- vecrīgas, eklēri un kruasāni. Vecrīgas & eklēri sanāca izcili, bet kruasāni, gan vēl jāiemācās. Draugi teica, ka pēc garnelēm izskatās
VIŅŠ: Vai tev ir kāda iecienītākā vakariņu vieta ?
Elîza, esmu darbow lidz ausim. Pusdienas uzrakstisju un jà, esmu laikam darbaholikis
Man patik dazadiba, neatsakos sevi palutinat. Steiki laikam bûs vàjîba. tavèjà ?
Labvakar čaklît. Kruasàni sulîgi čaukst “cepenè” ?
ELĪZA: Man arī darbs ir mīļš. Tā kā mums ģimenē 80% vīriešu ir mednieki man vairāk uz jūras veltēm velk... tā tāda kā ekstra liekas... Kruasāni nē, man šonakt ir darbs un jāiztiek ar kefīru
Esi mēģinājis apēst Steiku Haos lielāko steiku ? Esmu dzirdējusi, ka ja tas izdodas par to nav jāmaksā
VIŅŠ: Kas tà par shèmu, pa nakti kefîru dzert?! Neesmu gan, bet Tu mani ieinteresèji. Cik tad tur daudz jàèd?
80% tas ir no 4/5 ? vispàr šï tèma man ir aktuàla, grasos iet kursos
ELĪZA: Godīgi sakot nezinu, bet dzirdēju kādu laiku atpakaļ, ka tūristi mēģināja...
Mednieku kursos ?
VIŅŠ: Un vai izdevàs ?
ELĪZA: cik sapratu nē... tur laikam deva stundu laika un man kolēgis saka, ka tur neesot garšīgi steiki... bet tā jau gaumes lieta
Pats arī steikus gatavo ?
VIŅŠ: Man gan garšo. Tur labs offers ir business pusdienàm, reizèm izdodas ieskriet. O ne ne ne, Tu jau mani pa pavàru nokristiji? 😁
Vai miegs nenàk, visu nakti var izturèt ??
ELĪZA: hahaha, man paziņam ļoti garšo steiki un viņš ballītēs pamanās uzcept tāpēc iedomājos, ka tu arī... nu es izrāvu puslitru kafiju
VIŅŠ: labs, gan hau sirds dauzàs kà negudra
ELĪZA: jā, ir tā mazliet... jūtos kā iemīlējusies haha
VIŅŠ: bîstama mîlestiba
ELĪZA: Vai arī tu esi sagatavojies šodien ballei ? Izskatās, ka pusrīga sodien tusē
VIŅŠ: Beidz. Es vecs. Balles nepatîk, ja gribu iedzert, braucu pie čomiem
ELĪZA: labi, labi... 29 nav tik traki. Vēl jau esi jaunieša statusā
VIŅŠ: Rîtdien no rîta uz darbu jàaizbrauc un pusdienl màte jàved uz lidostu
Oooo, bet jau paspèju vecs sajusties. Papēźi neniez izklaidèties ??
ELĪZA: Ko tad tu darīsi kad būs 40, iesi pensijā ?
VIŅŠ: Principà ap 50x labpràt tà arî darîtu, un ietu pensijà
ELĪZA: es varētu iedzert, bet vecrīgas drūzma un troksnis nevilina
Un ko tu darīsi pensijā ?
VIŅŠ: Celošu un aizbraukšu uz ofisu kàdu izčakarèt 😅
VIŅŠ: Xmm, es tà noprotu viesnîca, vecrîgà, ja tik laba informàcija par jauniešu balléšanos
ELĪZA: Hahah, man dažreiz liekas, ka es būšu tā foršā tante, kura ceļo un ved sīkajiem foršas dāvanas haha
jā, pašā sirdī
VIŅŠ: Kàdu dzèrienu? Un ká šobrîd ar cełošanu ??
ELĪZA: esmu viskija piekritēja, bet pēdējā laikā iepatikušies šampanieša kokteiļi
pag. nedēļ atbraucu no Gruzijas.. kaut kas jau notiek. Šodien arī skatījos biļetes, bet neko jēdzīgu neredzēju
kā tev ar dzerieniem un ceļošanu?
VIŅŠ: Pag ned atgriezos no Gironas. Pèc 2x ned uz Maskavu. Un Uz Gruziju ir biljetes uz “jàñiem”. Alkohols garšo, nav pretenzijas ?
ELĪZA: Gironā bija silts ?
VIŅŠ: Nee. Sjonedelj ir normàli. Mums tr bija 15/18. Draugi tagad ir Kiprà un Sicilijà, tur +25
ELĪZA: ahh... ja man dzīve nebūtu mērķu noteikti sapakotu somu un maukt apkārt pa pasauli… vai nolīstu mežā un slauktu govi.
VIŅŠ: Abi varianti skan labi, otrais tàds ekstrèmàks, vasarà dunduri kož
Ko Tu ar to mikrafonu dari ?
ELĪZA: hahah dziedu. dunduri kož tikai saulē 😉 ja ir vēsāks rīts/vakars tad viņu nav
#jā es no laukiem
Tev ir vēl kādi hobiji bez ceļošanas ?
VIŅŠ: Man patîk nauda. tàpèc daudz stràdàju. Un nemaz i nezîmèjies, tagad esmu rîdzinieks pèdèjos 8x gadus, vispàr uzaudzis esmu Bauskà
Dziedi, profesionàli ? Dzèrumà? Vai kauc?
ELĪZA: Nu par to cik profesionāli lai spriež publika.. gribētos jau domāt, ka profesionāli par cik ar to ar naudiņas nopelnu
VIŅŠ: Mjaa, vispàr nekam daudz laiks nepaliek, ja esi pa 200% savà mûža mîlestîbà, logistikà. Vel tik sporta zàle/baseins/velo/skrienu. Bet tas jau vairàk lai veselîba turètos.
Ljoti labi. Ja hobijs un darbs var bût viens un tas pats. X-faktorà vrbt jàpiedalàs?
ELĪZA: hahah nē, latvijas xfaktors ir nožēlojams
VIŅŠ: Vsmisle? Tàtad Tu dziedi grupà?!
ELĪZA: labāk nē... latvijas šovbizness ir nozēlojams... vienkārši nozēlojams
nē, es tagad vairak pa aizskatuvi jeb tas mazais melnais cilvēciņs aiz skatuves, kuru nekad neviens neredz
VIŅŠ: Un pirms tam stràdàji lielà firmà, un tagad pati pa sevi gribi fîrèties?
ELĪZA: nē...
VIŅŠ: Tàtad nav klasiskais stàsts
ELĪZA: vnk pati sāku, jo likās, ka 99% to dara citu iemeslu dēļ un neprofesionāli
man bija sapnis kļūt par pasaulslavenu dziedātāju, dīvu. un pateicoties manai spējai pārdot un pārliecināt iegaju cita lauciņā
VIŅŠ: Esi skolojusies šajà sakarà?? Gan jau kàdam esi Dîva.
ELĪZA: nē, nav man izglītības, mammai noteikti esmu haha
VIŅŠ: notekti. Kas notika ar sapni? Pamodies no viña?
ELĪZA: pieaugu un prioritātes mainās- nekur talu jau no mūzikas neesmu. Pastāsti vairak par loģistiku... kas ko un kā...
VIŅŠ: Starpt kravu pàrvadàjumi. Esmu to izmàcijies, ir diploms utt. Un tagad jau kà 9x gadi ar to pelnu maizîtei. Nekas interesants
Viss kà pèc bîbeles
ELĪZA: nu ka tu tā vari par savu darbu teikt? Noteikti ir kas aizraujošs tur
VIŅŠ: Galîgi manai bûtîbai neatbilst, bet profesionàli kaut kà viss iet pareizo cełu
Nekas interesants = tas bija domàts kà lîdz tam nonàcu
Pats darbs ir aizraujošs, stress un kaifs garantèts, regulàri uzbudinos no situàcijàm un rezultàtiem
ELĪZA: oo tas labi, ka pie galda nevar aizmigt
VIŅŠ: Man pa maz “stundu” dienà ir
Izskatas kad man bus cieminji
ELĪZA: ouu ! skaisti!
VIŅŠ: Iespèjams, redzès kas aiz àdas, ja tikpat izbesijies kà es, tad noteikti bûs boring, bet paplàpàt vie burbona, laikam nedrikst atteikties
ELĪZA: haha nu ja jau ir luste braukt ciemos tad jau nebūs, ah nē, čšsss! Man kā reiz šodien velk uz balli
VIŅŠ: Čoms kaimiños dzîvo
Čûskojies ? Klau, kur Tu mani vedîsi pusdienàs?
ELĪZA: hahah uz pelmeņiem 😄
VIŅŠ: Der, bet ne rîtdien. Tikko vakariñas èdu čempion pelmeñus. Davai tad labàk kebabus?! ☺️
ELĪZA: oj nē... redzēju Nekā Personīga par kebabnīcām... man vairāk nevelk
Varam čeburekus
VIŅŠ: Tos pie autenes? Baložniekus
ELĪZA: hahaha jā, kaķu tur vairāk netirgo ?
VIŅŠ: Tie beidzàs, jauna èdienkarte
New chief, new menu
ELĪZA: aaaaa... re kā. vēl jau ir tas tirgus restorāns. siļķīte un kas tur vēl
VIŅŠ: Jaaaaaaaa, neesmu bijis, bet dzirdèjis labas atsauksmes
ELĪZA: ... kad mājās nekā nav- izņemam laša fileju… es arī neesmu. Tur patiesībā nemaz nav tik lēti
VIŅŠ: Aaaaa 🤣
ELĪZA: man likās, ka būs letāk
VIŅŠ: Tàtad esi bijusi?
Ev stop, gribi ietaupît uz mani?! Ja maksàjam katra pa sevi varam iet arî uz bibliotèku vai “lîniju”
ELĪZA: gaju garām un iečekoju. 😄
VIŅŠ: P.s. neesmu es sîkstulis, tikai pontojos
ELĪZA: līnija vēl fine, bet bibliotēka mani neaizrauj
VIŅŠ: Linija, var ieslîgt kompleksos
ELĪZA: nezinu... man tur šad tad jādzied
# es arī māku pontot
VIŅŠ: Neviens ar lašmaizîtèm nemet?! 😂
ELĪZA: ja met tad es ātri mutē noķeru- darba alga. labak. ka met, tad nav no pustukšajiem šķīvjiem jālasa
VIŅŠ: Nu jau pietiks, dapontosies. Sakaunèjies ?
ELĪZA: nemaz 😛tev jau ciemiņi klāt?
VIŅŠ: Nav gan. Kaut kur bremzè
Kas Tev interesants ?
ELĪZA: ahh nekas, gaidu kad būs preses kluba atkārtojums, noskatīšos un cerams varēs iet gulēt
VIŅŠ: Play24 ?
ELĪZA: jup
VIŅŠ: Vsjo, es pazûdu
VIŅŠ: Cikos rit busi gatava uz stripas ?!
ELĪZA: ir ir ... būs... bet grupām vajag daudz koncertus, lai aug un attīstās un fanu pulku audzē
ak, nezinu. Mēs runājām par vakaru vai pusdienlaiku ?
VIŅŠ: Kà tev èrtàk? Ap 18;00-19:00 ?
ELĪZA: izklausās labi. Tad mēs ejam ēst ? Jautāju, lai saprastu kā ģērbties.
VIŅŠ: Nu ja tiec atrak tad varetu pastaigat un tad vakarinjas
ELĪZA: mēs varam rīt šo izlemt? Galīgi kafija galvā sakāpusi- nevaru normali padomāt
VIŅŠ: Atkal sirsniña sitas?! 283XXX05, pievieno whatsup
ELĪZA: oj, es nemāku. pievieno pats 😄 283XXX91
VIŅŠ: Tas stulbais moments, saglabat Elîza tinder?
ELĪZA: jā, zinu... un vel bildi kkur saglabā, lai vieglāk uz ielas atrast, caur telefonu skatos raidijumu... nesanāk whats upā tagad čatot
VIŅŠ: Pie manis atbrauca
ELĪZA: nu re, labi! Līdz rītdienai!
Ir sestdiena, esmu pamodusies ar nožēlojamām sāpēm pa visus sejas kreiso pusi un pateicoties tam, ka ārā spīd silta saule sāpes ir paciešamas. Kā mamma man ir teikusi: ej cauri bailēm un sāpēm. Es eju- ar plašu smaidu pretī saulei un pirms randiņa esmu apņēmusies apciemot radus. Ar pielūdzēju saskaņojam laiku uz 16:30 un izeju ciemos pie mammas. Uzreiz pēc tam braucu pie opja un tad pie omas uz darbu. Īsi pirms izbraukšanas pielūdzējs sūta, ka jau ir brīvs. Pulkstenis ir tikai 15:00.. uzrakstu, ka vēl gan nevaru un iesēžos vilcienā. Pie omas viss ka parasti- šķiroties man soma tiek piebāzta ar desām, gaļām, sieriem un vēl mēģina sulu tur ielikt bubinot, ka tā nevar- varēju taču kādu maisiņu paņemt! Es spurojos pretī, saku: "omu, man taču randiņš, nu kā es tagad ar pārtikas maisiņu apkārt staigāšu?" Ar lielām mokām pārliecinu, ka sulu varu neņemt un badā nenomiršu. Omas paliek omas, vai ne ? Mans pielūdzējs ir klāt un es ar savu pārkrauto somu iesēžos mašīnā. Pirmais iespaids? Mašīna tīra, pats kopts un smaidīgs, tieku arī pie rozēm un no pirmās sekundes desmitdaļas viņa klātbūtnē jūtos ērti. Tas ir ļoti labi. Jūtos tik ērti, ka atļāvos mašīnā izkrāmēt savu somu, lai pastaigas laikā nav jānēsā desas līdzi. Viņš pasmejas- omītes, jā, manējā nav vienīgā, kura tā dara. Pastaigājāmies Mežaparkā, runājam par darbu, mazliet par politiku, cilvēkiem un to vai estrādi paspēs laikā pabeigt. Pastaigas laikā man sāk sāpēt stiprāk kā vajadzīgs un skaidrs ir viens- bez ibumetina vairs nespēju padomāt, kur nu vēl pilnībā uztvert viņa stāstīto informāciju. Saku, ka man sāp, bet viņš tā līdz galam nesaprot. Pie vakariņām atzinās, ka ir domājis, ka es simulēju, lai ātrāk tiktu mājās. Ak... pat neiedomājos, ka tas tā no malas varētu izskatīties un stāstu, ka šīs sāpes ir patiesas un man nemaz vēl negribas no viņa šķirties. Viņš par mani apžēlojās un pēc vakariņām mīļi aizveda līdz aptiekai. Aptiekāre man apskaidroja, ka man ir “sapūsta” seja un piešķir mega devu B vitamīna, kas jālieto kopā ar ibumetinu. Jau uz vietas ierauju tablešu blāķi, bet zāles nepalīdz tik ātri cik vajadzētu un mani jau ved mājās. Uz atvadām sabučojamies, es savācu desas un ziedus un kāpu uz savu torni. Sāpes pārgāja tik nākamajā dienā. Patiesībā mazliet sāp joprojām, bet vairāk nav tik traki. Tu laikam gribi manus komentārus? Nu, būs mums otrais randiņš, tad komentēšu. Pagaidām viss desmitniekā, visu dara kā pēc grāmatas. Varbūt viņš lasa šo blogu? Hmm