IGAUNIS.

Ar Igauni mēs sarakstāmies diezgan ilgu laiku. Tā, pag, apskatīšos, lai varu pateikt precīzi… no 11. marta. Man nepatīk čatot, nu tu jau zini, bet ar viņu ir interesanti. Tā nu esam nopļāpājuši teju mēnesi katru dienu un katru stundu. Runājam par visu bez aplinkiem- sākot ar bērnības piedzīvojumiem beidzot ar dīvainākajām vietām, kur esam nodarbojušies ar seksu. Viņš strādā Latvijā un brīvajā laikā spēlē basketbolu. Pirmajā randiņā nolemjam darīt lietas, kuras nekad neesam darījuši un par cik viņš nekad nav bijis solārijā tad tā būs mūsu pirmā atrakcija. Norunājam tikties 16:00 pie Brīvības pieminekļa. Esmu mazliet satraukusies. Zini, man labāk patīk īsi čatot un uzreiz satikties- tā uzreiz viss skaidrs, citādāk tagad mums ir “klikšķis” , bet dzīvē var nebūt un ko tālāk? Ahh.. īsi pirms norunātā laika randiņu pārceļam trīsdesmit minūtes vēlāk. Neviens no mums nav paspējis sataisīties. Par cik es īpaši nepošos esmu gatava ātrāk un diezgan laicīgi ierodos norunātajā vietā. Lai nebūtu kā muļķei tur jāstāv paņemtu kafiju un baudot saules gaismu sēžu parkā un vēroju cilvēkus. Pulkstenis nosit trīsdesmit minūtes pāri četriem un saņemu ziņu- esmu noskrējies, pārvilkšu drēbes un nāku. Parasti es dusmotos, bet šoreiz man ir labi- saule silda. Pēc 20 minūtēm aizrakstu: Hey, tuvojies? un man atnāk atbilde: neesi tik nepacietīga! Un tad gan man nervi uzvelkas- nopietni? Tu kavē gandrīz pusstundu un es esmu nepacietīga? Parastā situācijā ilgāk par 10 minūtēm negaidu- aizeju prom un pat nepaziņoju, ka manis tur vairāk nav. Ir bijis viens tinderrandiņš kur džeks kavēja, es aizgāju un tad viņš lūdzās lai gaidu- viņš panāks. Viņš panāca mani pēc 3 kvartāliem un randiņš bija drausmīgs.. pilnīgi nekāds. Sauli nomaina mākoņi un lietus un es dodos prom. Aizgāju uz veikalu un beidzot atradu ilgi meklēto vasaras kleitu- vismaz kāds prieciņš! Viņš man uzraksta, ka ir netālu- UZ VALDEMĀRA IELAS! Nopietni? Ahh… kleitas atrašana man ir uzlabojusi omu un uzrakstu savu atrašanās vietu. Pie sevis domājot, ka tajā mirklī kad beigsies cigarete beigsies arī mans laiks.. Viņš ieradās ar 45 minūšu nokavēšanos un pat neatvainojās… Par savu augumu man ir melojis, vai arī Igaunijā ir cits metramērs. Viņš ir nedaudz īsāks vai viena auguma ar mani, manuprāt, par īsu basketbolam. Kautrīgs un sanervozējies, nav džentlmeņa manieru- durvis veru vaļā es un pa ielas ārējo malu arī eju es… jau biju pieradusi, ka vismaz pirmajā randiņā puiši pacenšas… nekā. Pēc solārija viņš piedāvā aiziet paēst un es piekrītu, taču nevienu vietu atskaitot kebabnīcu nevar nosaukt. Es nolēmu tos vairāk neēst, paldies “ Nekā Personīga” raidījumam. Mēs ilgi riņķojam pa Vecrīgas ielām… Mans ierosinājums bija solārijs, nu viņam taču vajadzētu ierosināt kur iet paēst. Uzņemties vadību! Kamēr riņķojam es jautāju: kur mēs ejam? Un viņš atbildēja ar vissliktāko frāzi: nezinu, es sekoju tev! Ahh… Labi, ieraudzīju Double Coffee un ierosināju doties turp. Viņš pasūtīja tieši to pašu ko es… hmm jā, tai skaitā arī Aperol Spritz… kamēr gaidām ēdienu viņš netīšām izlej dzērienu uz saviem galda piederumiem un metas vākt. Es smaidu un nepievēršu uzmanību, nu kuram tad tas nav gadījies, ne ? Viņš visu satīra un tad paslēpj salvetes un piederumus aizklāj ar salveti. Nē, es nejokoju- viņš speciāli slēpj, ka ir izlējis dzērienu no viesmīļa un tas pievērš manu uzmanību. Viņam saku, lai nesatraucas- viesmīlis samainīs piederumus un viss kārtībā, bet viņš manī neklausās. Esot jātaupa. Man galvā joprojām nav skaidrs kas tieši šajā situācijā ir jātaupa? Ja cilvēks slēpj šādu “sūdu”, jo jūtas vainīgs vai aiz bailēm tas nozīmē, ka viņš slēpj daudz ko. Nu kā mazs bērns.. Labi, nebija jau arī tik traki. Ik pa laikam viņš mani izveda no pacietības un ik pa laikam lika smieties kā bērnam. Man joprojām nav skaidrs vai šis bija labs vai slikts randiņš. Mēs šķīrāmies pirms vieniem naktī. Un šodien turpinam čatot. Viņš esot redzējis mani sapnī. Esam kopā aizbraukuši uz Igauniju un es esmu pateikusi, ka nebraukšu atpakaļ- palikšu Igaunijā un viņš pamodās. Zini, laikam jau zemapziņas līmenī viņš saprot, ka tas nebija viens no labākajiem iespaidiem, kuru atstāja. Vai mums būs otrais randiņš? Nezinu… viņš ir jauks puisis… bet … zini kā? Laikam jau vairāk velk uz frendzonu.. ah es nezinu… jā, viņš liek man smieties un tomēr kavē, dīvainu apstākļu dēļ slēpj šmuci, neuzņemas iniciatīvu un pat nepacenšas atvērt durvis vai palīdzēt novilkt mēteli.. vai mani standarti tiešām ir par augstu ? Tiešām?