Viņš ir atgriezies. Pateicoties savam labākajam draugam jau otro nedēļas nogali vāļājas pa manu guļamistabu. Ir sestdiena- pusdienlaiks. Šobrīd Mr. guļ man blakus un es domāju- vai tas ir tas kas ko vēlos. Taču vakar izdomāju, ka likšu viņu uz matrača! Kā viņam izdevās atkal iekļūt gultā, jeb kāpēc es neko neteicu? Kailais vīrietis pieceļas no gultas, aiziet uz viesistabu, lai uzliktu šausmīgu krievu popmūziku. Kratoties līdzi Maskavas ielu mūzikai viņš izmisīgi rakājas pa telefongrāmatiņu- cenšas sazvanīt kādu ar kuru turpināt dzert. Es guļu- tēloju beigtu. Es esmu oposums. Man no tās mūzikas asiņo ausis, man arī riebj tas, ka viņš nespēj beigt zvanīt saviem “pacančikiem”. Patīk tas, ka 99% viņam atsaka, jo varot arī citādāk laiku pavadīt.. patīk arī tas, ka kāds viņam aizrāda, ka viņš esot aizrāvies. Viņš ir… viņš zina, ka ir aizrāvies, bēda ir tajā, ka bremžu šķīdums ir beidzies. Aizveru acis un iedomājos, ka lūk, šāda būtu mūsu kopdzīve- es tēlotu oposumu un viņš tēlotu Napoleonu. Kritiski paskatos uz viņu un novērtēju kā preci lielveikalā- izvērtēju gan iepakojumu gan saturu. Manī parādās riebuma sajūta (varbūt mūzika pie vainas? ). Ir pagājusi jau vairāk kā stunda un viņam joprojām nav izdevies ne pārslēgt bezgaumīgās šausmas, ne atrast pudeles brāli. Paralēli zvaniem viņš man stāsta savus lielos dzīves plānus- es klausos, bet nedzirdu. Man vienalga- esmu oposums. Es gribu, lai viņš iet prom. Lūdzu, ej prom… nē, viņš iešot dušā… dzirdu kā tiek pagriezts krāns un Mr. lepni iesēžas krēslā pie datora. Dušā diezgan ātri uzsilst ūdens, es domāju, kapēc tik ilgi jātecina ?
-Tu iesi vannā?
-Ko?
-Es saku tu vannā iesi !?
-haha
Viņš ieiet dušā. Vannasistabā nav dvieļu- es zinu, bet klusēju… normālā situācijā iedotu, bet izlemju paskatīties kas tālāk notiks. Pieceļos, pārslēdzu mūziku un kritiski novērtēju dzīvokļa kārtību- 10 minūtēs vajadzētu sakārtot visu atskaitot dīvānu uz kuru sakārtots vīrieša apģērbu slānis. Piekopju. Man patīk, ja dzīvoklis ir tīrs un viss stāv savās vietās. Zinu, ka tas ir slimīgi, bet pamanu, ja kaut kas ir ticis izkustināts. Pēkšņi vannasistabā parādās kails vīrietis un ar suņa bezpalīdzīgo skatienu lūdz dvieli. Es pasmaidu un lēnā garā iedodu dvieli. Man vajadzēja, lai viņš pajautā. Man vajadzēja, lai viņš man ko palūdz. Tā es viņam parādīju, kurš te ir galvenais… tā viņam parādīju, ka viņa balss šeit vairāk neskaitās. Tu esi ciemos.
-es gribu ēst!
Jau kuru nedēļas nogali gaismas ātrumā ledusskapi tukšo rūķīši. Man nav iebildumu- nē, neskaitu kumosus, bet nu jau ir par daudz… Bārā maksā oposums, par taksi arī maksā oposums un oposums arī iet uz veikalu. Ļoti labi zinu, ka ledusskapī ir pietiekami produktu, lai pagatavotu brokastpusdienas, bet klusēju. Tā tas nevar turpināties. Un ko nozīmē- “es gribu ēst!” ? Man jārīkojas tagad- nedrīkst sev ļaut kāpt uz galvas un es mierīgā tonī atbildu-
- tad jāiet uz veikalu.
Man pretī raugās izbrīnīta seja. Ko? Kā? ..es turpinu tēlot oposumu. Pēkšņi viņš no somas izvelk biezpienu, tomātus un gurķi.
-Tu gribēsi?
-nē, paldies!
Man ēst negribas. Es arī neesmu pārsteigta, par “ no sākuma tavējo un pēc tam katrs savējo” taktiku. Nez, kur ir palicis tas vīrietis, kurš bija pirms mēneša? Laikam maska nokrita… mainījies esot… jā... Vienīgais kas viņam ir mainījies ir apkārtmērs… Viņš man stāsta, ka tagad veselīgi ēdot, lai es nemaz nebrīnos, ka viņam biezpiens ir- viņš arī uz zāli ies. Es klausos, bet manī nav emociju. Kāda jēga tev veselīgi ēst, ja brīvdienās tāpat visu imūnsistēmu sačakarē? Kāda zāle? Tev sirds turēs? Nē, nu viss skan skaisti, bet ja tu neesi gatavs atteikties no alkoholisma, tad ne zāle, ne veselīgs ēdiens nedz arī buramvārdi tev nepalīdzēs. Un- man vienalga, lūdzu ej prom.
-pfū!
-kas ir ?
-biezpiens saskābis!
Atceros, ka man ir biezpiens, bet… tēloju oposumu. Acīmredzot, viņa veselīgā dzīvesveida biezpiens somā stāv tik ilgi, lai pat neatverot iepakojumu saskābtu.
-O ! Zinu! Es iešu uz “3 vīriem laivā” - tur varēs aliņu iedzert un pastrādāt!
-klususms
Es neuzķeros. “Pastrādāt” tika iekļauts, lai nejustos tik slikti. Ar šo māņu viņš mēģina attaisnot savu gājienu uz bāru. Nožēlojami.
Viņš aizgāja. Klau, man pilnīgi likās, ka dzīvoklī paliek saulaināks. Zinu kā tas beigsies- es viņam nerakstīšu un viņš man nerakstīs un varbūt mēs nejauši tiksimies vēl pēc 5 gadiem...
Redz, kā dažreiz lietas izvēršas. Pirms tam, nu pēc CocoLoco izgājiena, es jutos vainīga- ooo Elitai atkal izdevies sagandēt attiecības- malacis! Bet tagad jūtos atvieglota. Liels paldies draugam, ka uzaicināja mani pie sevis, zinu, ka mērķis bija, lai izrunājamies. Mēs neesam runājuši par TO dienu… Man likās, ka labāk ir paklusēt un neuzbāzties ar sieviešu “ visu vajag izrunāt”.
Ahhh cik man ir labi! Šodien saulīte spīd, putniņi čivina un ar jauno sākumu pat pavasara mētelī vairāk nesalst! Pateicoties šai pieredzei esmu nolēmusi arī stingri ierobežot savu alkohola patēriņu. Turpmāk, kad man kāds piedāvās vai arī pašai sagribēsies iedzert vairāk kā vienu kokteili es iedomāšos par tevi, dārgais, paldies!