JOKS

Arī ar viņu maz čatojām- uzreiz pie lietas. Tiekamies? Tiekamies! Mēs iesim pastaigā. Ārā ir auksti- pūš auksts ziemeļu vējš un mazliet līst. Es uzvelku ērtas, platas un izdilušas džinsus zem kurām vēl ir pavilktas biezās zeķubikses un garu, pelēku, novalkātu džemperi. Galvenais lai silti. Man ļoti negribējās pirmajā randiņā jau čīkstēt, ka ir par aukstu. Pa ceļam ejot uz norunāto vietu izdomāju piezvanīt brālim un pļāpājot iekāpju nepareizajā autobusā un aizbraucu pilnīgi uz citu pusi! Pati par sevi pasmejos, brālis par mani pasmejas- kopā izdomājam, ka man taču tie mati ir jāizbalina! Pirmo randiņu jau kavēju. Viņš man zvana- satraucas- domāja, ka nebūšu. Es saku, kā ir- pasmejamies un norunājam, ka viņš man nāks pretī un tikmēr runājam. Viņš pilnā pārliecībā iet man pretī bet patiesībā iet galīgi greizi un tā mēs abi maldījāmies viens otram pretī. Randiņš jau ir iesācies smieklīgi- esam pārkāpuši barjeru un tajā mirklī kad redzam viens otru jau pat sabučojamies (uz vaiga). Viņš man uzdāvina rožu pušķi un dodamies nezināmā virzienā. Sarunas mums vedas viegli- runājam tieši bez aplinkiem kā sen neredzējušies draugi. Pēkšņi ne no kurienes viņš saka: ejam uzspēlēt biljardu! Es gandrīz noģību- man taču mājas drēbes mugurā! Ahh- man taču nav ko zaudēt. Pasaku viņam ka tāda ir situācija- viņš man piedod un abi smejoties ieejam vietā, kur spēlē biljardu. Kur viņš strādā man nesaka, bet zinu ka ir divas vecākas māsas. Daudz strādājot, uz Vecrīgu neiet un tāpēc pieteicies tinderī- varbūt atradīs sievu! Nu ja ne sievu tad iespējams labu vienas nakts sakaru. Laiks paiet ātri. Par brīnumu es viņu uzvarēju visās biljarda partijās, kas, kā viņš teica, sagrauj viņa pašapziņu tāpēc otrā randiņa nebūs. Pavadīja mani līdz mājām- atvadījāmies un viss. Vairāk no viņa tā arī neesmu dzirdējusi. Tad tas nebija joks ? Tāpēc, ka cūkas laimes pēc vinnēju viņu spēlē randiņa nebūs? Hmm …. Nu varbūt mājas drēbes vainīgas. Un ja tā- tad mani viņš arī neinteresē. Nekad neskati vīru pēc cepures, jo vīrs var būt zem cepures. Lūk tā.