ES RUNĀT LATVISKI.

Aiznākamajā dienā ap pusdienas laiku sarunāju tikties ar citu Tinderi. Pēc skata atkal tāds aziātisks, bet latviski raksta labi… Nu nekas- aizies. Šoreiz jau mans vēders ir lepns- bija pie omas ciemos- tāpēc sarunājām tikties parkā. Aizeju- neviena nav! Rakstu, jautāju kur ir? Viņš saka, ka klāt, bet neviena taču nav... Ahaaa! Pēc laika no krūmiem izlien smaidīgs, maza auguma puisis un latviski saka: Sveika! Es saku sveiks un desmitās lejupielādes otrais Tinders ir atklāts! Urāāāāā! Puisis pilnīgi pretējs pirmajam Tinderim- tikko pabeidzis augstskolu, atradis darbu, grib kļūt par veiksmīgu arhitektu. Man patīk uzbeki, reiz strādāju kopā ar uzbeku puisi. Viņi ir nosvērti, mierīgi un fleksabli. Viņš Latvijā dzīvo tikai 4 gadus un jau tekoši runā latviski! Super! Super puisis- tikai ne man… uz atvadām viņš jau liecas mani skūpstīt un es uzlieku savu zilbinošo smaidu un pagriežu seju uz otru pusi- it kā neko nebūtu manījusi kaut ko noburkšķu un smaidīdama aizsoļoju uz māju pusi. Viņš man arī pēc tam rakstīja, bet man necēlās roka atbildēt. Nu nebūs mums nekas… kāpēc dod veltas cerības? Bet meitenes- uzbeki ir SUPER! Ir.