VIŅŠ: Sveika!
ELĪZA: sveiks
VIŅŠ: Ko labu dari?
ELĪZA: tiko majas atnacu :) domaju ka kafija jauzvara
VIŅŠ: No kurienes?
ELĪZA: no darba :D
VIŅŠ: Kur tad Strada??
ELĪZA: labdariba, kur tu strada ?
VIŅŠ: Armijā. Par laimi šodien īsa diena, līdz 12.00
ELĪZA: àdažos?
VIŅŠ: Kādreiz ja biju adazos! Šobrīd Rīgā aizsardzības akadēmija mācos. Ko dari šinī aplikācija??
ELĪZA: haha katru dienu uzdodu sev so jautajumu
VIŅŠ: Un kāda tad ir atbilde uz to!
ELĪZA: nav... kad izdomashu pateikshu
VIŅŠ: Ok
ELĪZA: kàpéc pats esi šeit ?
VIŅŠ: Īsti nezinu, laikam meklēju kaut ko! Varbūt kādu ar ko iziet uz kafiju un ja nu kas sanāks vairāk!
ELĪZA: man lidzigi
VIŅŠ: Tad jau varu uz kafiju uzaicināt! Uzraksti watsappa 20********
Karavīrs pēc bildes izskatās labi- lai gan acis zem saulesbrillēm nevar redzēt. Tā mēs čatojām un viņš izvilka mani ārā no dīvāna par spīti tam, ka ļoti sāp zobs. Šoreiz uzvilku melnbaltu, svītrainu, īsu kleitiņu ar legingiem un baltu jaciņu, uzkrāsoju sarkanas lūpas un aidā! Taksis jau klāt un pēc divām minūtēm izkāpju pie “Sapņiem un kokteiļiem”. Agrāk man pat prātā nenāktu uz šejieni nākt. Klīst baumas, ka te sievietes koļījot džekus, tāpēc- vīrieti, ja gribi iedzert pa brīvu šis ir tas bārs, tikai nebrīnies, ka pamodīsies blakus uz pusi vecākai sievietei... No diviem draugiem esmu šādus stāstus dzirdējusi… vienu manu draugu raušus aizvilka. Tagad ar vien biežāk sanāk te atnākt, jo vismaz zini, ka nebūs pilns ar mazgadīgajiem. Nu jebkurā gadījumā, esmu pie šī kluba vai bāra- nav ne mazākās nojausmas kā viņi sevi pozicionē, un aizdedzinu cigareti. Ārā iziet kāds puisis- līdzīgs Karavīram un es saņemos un jautāju- Vai tu mani gaidi ? Viņš kaut ko nobubina, es atmetu ar roku un smēķēju tālāk. Lūk, tas man nepatīk šajos randiņos- vienmēr ej ar drebošām kājām, trīsdesmit reizes pārbaudi vai pareizi atceries vārdu un mēģini iegaumēt fotogrāfiju. Iegājusi iekšā uzrakstu ziņu, ka esmu klāt un iemainu savu mēteli pret numuriņu. Jā, tas bija viņš. Karavīrs sasveicinās ar visiem darbiniekiem un tie mani nopēta no galvas līdz kājām. Skaidrs- pastāvīgais... Vai visi zina, ka ir Tinderrandiņš? Esmu mazliet samulsusi, bet nekas- lai jau.. uzvelku smaidu un pieklājīgi sasveicinos. Mēs paņēmām kokteiļus un devāmies uz otro stāvu. Viņš man stāstīja kā viņu iepriekšējā meitene ir pametusi (vienā dienā savākusi mantas un aizbraukusi uz Zviedriju- neko nepasakot) un kāds viņš tagad nabadziņš- neuzticoties sievietēm vairāk. Es tikai klausos un domāju… vai tiešām sieviete no zila gaisa var savākt mantas un aiziet? Tāpat kā pēkšņi izdomāt, ka grib saldējumu? Un ko man tagad darīt? Dārgie vīriešu kārtas pārstāvji- nu kas jums ir ar to sirds kratīšanu pirmajā randiņā? Vai tiešām man uz pieres rakstīts "psihoterapeite"? Jā, karavīram plānu dzīvē nav, bet grib sievieti ar plānu. Nekur diži augstāk pakāpties tajā armijā arī negrib, bet man tiek uzdots jautājums vai esmu "atkarīga" vai "neatkarīga" sieviete. Nopietni? Nu nekas, baudu kokteiļus un kamēr viņš man kaut ko stāsta es meklēju durvis ar uzrakstu EXIT. Pēkšņi ieraugu divus pazīstamos- hey! Viegli uzsaucu un abi vīrieši priecīgi pienāk apsveicināties. Tiek ierosināts doties uz citu bāru- viņi mani sauc līdzi, bet es gribu Tinderim parādīt, ka visas sievietes nav vienādas tāpēc pieklājīgi atbildu: "šovakar esmu kopā ar šo vīrieti, tāpēc, ja viņš neiebilst varam doties" Pēc piecām minūtēm jau sēžam mašīnā un laižam uz Pienu. Par cik viens no pazīstamajiem ir ex-armijnieks viņš veikli pārņem sarunu ar manu kavalieri. Nezinu vai vainīgi kokteiļi vai mēness fāzes- kautrīgais karavīrs jau ir atvēries un metas mīļoties.
-Vai es drīkstu tevi noskūpstīt?
- Nē.
-Lūdzu
- (es pagriezu vaigu)
Šaubos, ka kādai sievietei patīk šis jautājums. Normāls/ veselīgs vīrietis jau jūt kad to var un kad nevar un dara to bez lieku jautājumu uzdošanas. Sievietēm nepatīk jautājumi. Un kas tā par lūgšanos? Ahhh...
Viņš man vēl rakstīja arī pēc tam, bet teicu, ka laika nav.